Četru zagļu oksimels

Leģendrārā augu formula ir nodota no paaudzes paaudzē, un šodien tā pieejama pat Pinterest versijā ar četriem vai pieciem augiem. Vēstures gaitā ir izveidota gan Francijas farmakopejas versija, gan arī tautas zāļu pazinēju versija, kas nedaudz atšķiras izmantoto augu un devu ziņā. Doles “Četru zagļu oksimels” ir tapis, iedvesmojoties no pasaules vadošajiem herbālistiem un apvienojot recepti ar medicīnas tēva Hipokrata izgudrotā oksimela principu.

Sastāvā esošajiem augiem piemīt krēpas šķīdinoša un izvadoša ietekme, pretvīrusu, antibakteriāla, pretsēnīšu un pretparazītu iedarbība. Garša ir rūgtena, ko nedaudz uzlabo pievienotais medus. Šo oksimelu nav vēlams lietot ilgstoši profilakses nolūkos, jo tajā ir augi ar spēcīgu iedarbību.

Kad lietot “Četru zagļu oksimelu”?

Ja jums ikdienā nākas saskarties ar lipīgu slimību pacientiem vai pašiem novērojamas saaukstēšanās vai vīrusa/baktērijas izraisītas slimības simptomi (klepus, galvassāpes, paaugstināta temperatūra, iesnas) – ne ilgāk kā 4 nedēļas, maksimālā deva – 4 tējkarotes dienā, atšķaidot ar ūdeni.

Kas nedrīkst lietot “Četru zagļu oksimelu”?

Grūtnieces, sievietes, kas baro bērnu ar krūti un bērni. Oksimelā esošā augu kombinācija var būt pārāk spēcīga un stimulējoša.

Kam jāievēro piesardzība, lietojot “Četru zagļu oksimelu”?

Cilvēki, kas ikdienā lieto asinis šķidrinošus preparātus, tostarp aspirīnu vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (piemēram, paracetamols, ibuprofēns utt.), jo sastāvā esošajā vīgriezē ir salicilāti, kuru iedarbība ir līdzīga minētajiem medikamentiem. Tas var būt problemātiski, ja lietojamā medikamentu deva ir ļoti augsta, tad pastāv medikamentu un augu mijiedarbības risks, kas veido uzkrājošu efektu. Citos gadījumos, piemēram, ja medikamentus lieto periodiski vai neregulāri, ir ļoti zems risks, jo dabiskie salicilāti iedarbojas pakāpeniski un maigāk, turklāt nav sagaidāms, ka oksimelā esošā salicilātu deva būs augsta.