26 maijs, 2026
Olīveļļas kvalitātes rādītāji
HPLC – visprecīzākā metode antioksidantu noteikšanai
HPLC (High‑Performance Liquid Chromatography – tulkojumā no angļu valodas ir augstas veiktspējas šķidrā hromatogrāfija) ir zelta standarts, lai noteiktu atsevišķus pirmā spieduma olīveļļas fenolus (antioksidantus): oleokantālu, oleaceīnu, ligstrozīdus u.c.
Kāpēc tas ir svarīgi
- HPLC mēra katru fenolu atsevišķi, nevis tikai kopējo summu.
- Rezultāti ir precīzi, atkārtojami un salīdzināmi starp laboratorijām.
- Tikai HPLC ļauj saprast eļļas veselības potenciālu, jo dažādi fenoli iedarbojas atšķirīgi.
Citas metodes (piem., kolorimetriskās, Folin–Ciocalteu, NMR) var dot neprecīzus, pārspīlētus vai nesalīdzināmus (neuzticamus) rezultātus. Tāpēc, interpretējot polifenolu skaitļus, vienmēr jāzina, ar kādu metodi tas tika mērīts.
Galvenie pirmā spieduma olīveļļas kvalitātes rādītāji
1. Brīvās taukskābes (BTS)
Brīvās taukskābes norāda uz olīvu un eļļas kvalitāti pirms un pēc spiešanas. Tās rodas, kad taukskābes atdalās no triglicerīdiem – tas notiek, ja olīvas ir bojātas, sasistas, novāktas vēlu vai pārāk ilgi gaidījušas apstrādi.
Ko tas nozīmē
- Zems BTS = veselas olīvas, ātra malšana, laba higiēna, augsta kvalitāte.
- Augsts BTS = bojātas olīvas, lēna apstrāde, karstums, slikta uzglabāšana.
Norma pirmā spieduma olīveļļai: < 0.8%
Augstvērtīgām eļļām: 0.10–0.30% (Coratina šķirnei bieži ir īpaši zema BTS, pateicoties biezajai miziņai un izcilajai izturībai.)
- Zems BTS nozīmē labāku garšu un augstāku stabilitāti.
- Tas ir viens no pirmajiem indikatoriem, kas parāda, vai eļļa ir ražota no svaigām, veselām olīvām.
- BTS neietekmē polifenolu daudzumu, taču ietekmē eļļas tīrību un kvalitāti.
Kopējais polifenolu daudzums jeb visu fenolu summa mg/kg.
- Jo augstāks skaitlis, jo labāka noturība pret oksidēšanos,
- izteiktāks rūgtums un pikantums,
- lielāks antioksidantu potenciāls.
Labs līmenis: 300–500 mg/kg
Ļoti augsts: 500–800+ mg/kg (HPLC precizē, kādi tieši fenoli veido šo summu.)
2. Peroksīdu vērtība (PV)
Tā parāda primāro oksidāciju – cik daudz eļļa jau sākusi bojāties.
- Zema PV = svaiga, labi uzglabāta eļļa.
- Augsta PV = oksidācija, vecums, slikta uzglabāšana.
Norma pirmā spieduma olīveļļai: < 20 meq O₂/kg
Augstvērtīgām eļļām: bieži 4–10
3. K232
Tā ir UV absorbēšana pie viļņu garuma 232 nm — mēra primāros oksidācijas produktus (peroksīdus).
- Zems K232 = eļļa nav oksidējusies.
- Augsts K232 = vecums, karstums, gaisma, slikta kvalitāte.
Norma pirmā spieduma olīveļļai: < 2,50
Augstvērtīgām eļļām: 1,5–2,0
4. K268 (vai K270)
Tā ir UV absorbēšana pie viļņu garuma 268–270 nm — mēra sekundāros oksidācijas produktus (aldehīdus, ketonus).
- Zems K268 = eļļa nav bojāta un nav rafinēta.
- Augsts K268 = oksidācija, vecums, vai rafinētas eļļas piemaisījums.
Norma pirmā spieduma olīveļļai: < 0,22
Augstvērtīgām eļļām: 0,10–0,18
5. ΔK (Delta K)
Tas ir matemātisks rādītājs, kas palīdz noteikt, vai eļļa ir tīra, bez rafinētu eļļu piejaukuma.
- ΔK ≈ 0 = eļļa ir tīra, bez piejaukumiem vai citām manipulācijām.
- Augsts ΔK = iespējams rafinētas eļļas vai vecas eļļas piejaukums.
Norma pirmā spieduma olīveļļai: < 0,01
Rezumējot iepriekš lasīto:
- Brīvās taukskābes = olīvu un apstrādes kvalitāte (jo zemāks %, jo svaigākas un veselākas olīvas un labāka eļļa).
- HPLC = visprecīzākā metode fenolu noteikšanai.
- Kopējie polifenoli = antioksidantu daudzums un stabilitāte.
- Peroksīdi + K232 + K268 = oksidācijas līmenis (svaigums).
- ΔK = tīrības indikators (vai eļļai nav piejaukumu).
Kopā šie rādītāji parāda, vai eļļa ir svaiga, tīra, kvalitatīva un veselīga.
Guglielmi pirmā spieduma olīveļļas tiek analizētas ar HPLC metodi un iegūtie rādītāji liecina par pašu augstāko kvalitāti, tīru produktu, izcilu antioksidantu līmeni un noturību pret bojāšanos. Tehniskos datus varat skatīt katra produkta apraksta beigās
Jaunākās ziņas
